Uzņēmējdarbība bieži tiek romantizēta kā brīvība, neatkarība un iespēja “pašam noteikt savus noteikumus”. Taču patiesībā ikviens, kurš kādreiz ir vadījis savu biznesu, zina – šai brīvībai ir sava cena. Neviens cits nav atbildīgs par tavu peļņu, komandu, procesiem, reputāciju, nākotni un lēmumiem, bet Tu. Un tieši šī atbildības intensitāte ir viens no izdegšanas iemesliem uzņēmēju vidū.
Izdegšana nav vājums. Tā ir sistēmas rezultāts – domāšanas, darba ieradumu un biznesa struktūru kombinācija, kas ilgtermiņā kļūst neizturama.
Nepārtraukta atbildības nasta
Uzņēmējs bieži ir cilvēks, kuram nav “kam pajautāt padomu”. Viņš ir tas, pie kura nāk visi – darbinieki, klienti, grāmatvedis, partneri. Taču pie kā dodas pats uzņēmējs? Bieži ne pie viena.Kad cilvēks ilgstoši ir vienīgais, kas pieņem svarīgus lēmumus un atbild par sekām, smadzenes nonāk pastāvīgā trauksmes režīmā. Šis stress nemanāmi uzkrājas, līdz sākas izdegšanas simptomi: nogurums, pārslodze, nespēja pieņemt lēmumus, apātija.
Bizness balstās uz vienu cilvēku
Ļoti daudzu uzņēmumu lielākā problēma ir tā, ka nav sistēmas un vadītājs nespēj iziet no speciālista lomas.
Bieži tas izskatās šādi:
pārdošana → pats
mārketings → pats
rēķini → pats
klientu apkalpošana → pats
stratēģija → pats
Un galu galā — arī pārslodze → pats.
Kad viss balstās uz vienu cilvēku, izdegšana ir nevis iespēja, bet neizbēgams iznākums.
Darbs bez skaidrām robežām
Uzņēmējam reti ir “darba laiks”. Viss sajaucas kopā – darbs mājās, darbs brīvdienās, darbs vakaros. Telefonā ir e-pasts, WhatsApp, bankas aplikācija. Darbs vienmēr ir līdzās, un smadzenes nespēj atslēgties.
Ilgtermiņā robežu trūkums noved pie:
- hroniska noguruma
- nespējas atpūsties
- darbaspēju krituma
- emocionālas atvienošanās no sava biznesa
Tas, kas sākotnēji bija “mana misija”, kļūst par “manu slogu”.
Nepārtrauktā cīņa ar ugunsgrēkiem – dzīvošana krīzes režīmā
Daudzi uzņēmēji strādā reaktīvi:
“Es visu laiku ’dzēšu’ ugunsgrēkus’, risinu steidzamos jautājumus”. ‘’Es risinu to, ka ‘bļauj’ visskaļāk’’.
Šajā režīmā nav skaidras sistēmas, nav paredzamības, nav stratēģijas. Tikai krīze pēc krīzes. Šāda ikdiena iznīcina spēju domāt ilgtermiņā un nogurdina daudz ātrāk nekā pats darbs.
Perfekcionisms un pārliecība, ka “neviens cits to neizdarīs tik labi”
Šī ir viena no bīstamākajām uzņēmēju pārliecībām.
Kad vadītājs sev saka:
“Es nevaru deleģēt.”
“Tam man nav laika.”
“Es to izdarīšu ātrāk.”
“Darbinieki tikai sabojās.”
… viņš patiesībā saka: “Man nav sistēmu, kas ļautu citiem strādāt tikpat labi. Es nespēju iziet no speciālista lomas.”
Perfekcionisms noved pie izolācijas, bet izolācija noved pie izdegšanas.
Emocionālā vientulība
Uzņēmējam ir grūti būt godīgam par savām bailēm vai vājumu. Bieži tas saistās ar bailēm, ka apkērtējie būs Tevī vīlušies un uzskatīs, ka netiec galā. Piemēri, kā tas izpaužās:
- Biznesa partneriem tu neizrādi šaubas
- Darbiniekiem neizrādi nedrošību
- Ģimenei neizrādi nogurumu
- Draugiem nestāsti par problēmām
Rezultāts – cilvēks jūtas viens, pat ja apkārt ir daudz cilvēku. Vientulība ir viens no klusinātajiem izdegšanas cēloņiem.
Stagnācija un neredzamā slodze
Kad bizness neaug, bet slodze nemazinās, rodas iekšējs konflikts:
“Es cenšos, bet rezultāts – tāds pats vai sliktāks.”
Tas rada:
- pārmetumus pašam pret sevi
- bezspēcības sajūtu
- motivācijas zudumu
- vēl lielāku stresu